Vai vīrieši ar sievietēm var būt draugi?

Šo jautājumu man uzdod visai regulāri. Tie kuri mani pazīst, zinās teikt, ka mani biežāk var manīt puišu draugu lokā nekā sieviešu. Iemesls tam ir mana pagātnes toksiskā domāšana, ko aizguvu no medijiem. Es visai agrā vecumā sapratu, ka man neinteresē, mode, vīriešu apspriešana un jaunākās receptes, kas nereti tika kategorizēti kā sievišķīgie temati. Mani vairāk interesēja politika un sociāli svarīgi temati, kas nereti sakrita vairāk ar vīriešu interešu un zināšanu loku. Lai kā man būtu gribējies, reti sastapu sievieti ar kuru brīvi varētu par šiem tematiem diskutēt, taču vīrieši ar prieku mēdza ielaisties diskusijās par šīm tēmām. Arī brīvo laiku labprātāk pavadīju spārdot futbola bumbu pa laukumu, nekā laiski guļot pludmalē. Es biju sētas puika kleitā un ilgu laiku tiešām ticēju, ka šādas lietas ir kategorizējamas dzimumos un, ka esmu dīvains sieviešu kārtas izņēmums. 

Kā ir šobrīd? Mana draugu loka vairākums aizvien sastāv no vīriešiem, bet vairs netrūkst arī sievietes starp tiem.  Ar laiku sapratu, ka problēma nav dzimumos un, ka katrs cilvēks ir vērtējams kā individuāla personība. Daudziem mana draudzība ar pretējo dzimumu šķiet neordinārāka nekā bērnībā, jo šobrīd taču esmu tajā vecumā, kad viens otru sākam seksualizēt, vai ne tā? Tīri loģiski,  arī šī iemesla dēļ, jautājums par vīriešu un sieviešu draudzību man tik bieži tiek uzdots. Vai tiešām man visi ir tikai draugi un nekas seksuāli nav mums bijis? Atbilde ir jā, nekas mums nav bijis un tiešām esam draugi. Kā? Jo viss ir atkarīgs no tevis paša! 

Mēs piedzimstam neraugoties uz viens otru kā uz seksa objektiem. Tas, ka izaudz par personu, kas pretējo dzimumu saskata tikai kā iekāres objektu nevis individuālu personību ir katra paša prātā.  Mana bērnība kalpoja man kā lielisks piemērs tam, ka varu atrast kopīgu valodu ar otru personu, automātiski neseksualizējot cilvēku. Protams, ir izņēmumi, kur tas nav iespējams, bet vai izņēmumi nav atrodami pilnīgi jebkurā dzīves situācijā un tematā? Arī heteroseksuāls vīrietis var draudzēties ar homoseksuālu vīrieti, kuru starpā nav nekādas fiziskās pievilcības. Tas, ka mums ir noteikta orientācija, nenozīmē, ka mums automātiski šķitīs pievilcīgi visi noteiktā dzimuma pārstāvji. 

“Bet tu esi pievilcīga meitene. Tu tiešām tici, ka neviens vīrietis tevi slepus seksuāli neiekāro?” ir arguments, kuru dzirdu regulāri. Un uz ko varu atbildēt, ka ir iekārojuši ,un to es zinu, jo spēju atklāti runāt ar saviem draugiem par šiem tematiem. Visai bieži esmu dzirdējusi dažādos veidos formulētus komplimentus, ka sākotnēji viņus ir mudinājis mani iepazīt fiziska pievilcība, bet iepazīstoties ir sapratuši, ka viņiem ir pārāk interesanti ar mani runāt un draudzību saskata kā perfekto attiecību formulu mūsu starpā ( un, nē, tas nav tāpēc, ka iedevu kurvīti).


Realitātē, viss ir atkarīgs no tevis paša, cik atvērts esi pret cilvēkiem sev apkārt.  Es nekautrēdamies varu teikt, ka savu personību uzskatu par savu lielāko vērtību, jo realitātē, esmu pavadījusi vairākus gadus pie tās strādājot un to slīpējot. Mana personība ir smaga darba rezultāts. Šobrīd es atvērti varu diskutēt un runāt par jebkuru tematu, un nenonākt pie strīda, pat ja aizrunājamies par tematiem, kuros mums ir krasi atšķirīgi viedokļi. (Mans labs draugs ir homoseksuāļu tiesību noliedzējs, savukārt, es aizstāve, katru reizi varam ielaisties garā diskusijā, kur, ja manām, ka viens no mums sāk aizsvilties, vienkārši pasakāmies par viedokli un kaut ko no diskusijas aizgūstam sev).  Mana brīvā pieeja palīdz man komunikācijā ar jebkuru cilvēku, neatkarīgi no dzimuma, dzīves uzskatiem, kultūras utt. Es vairs nevaru uzskaitīt, cik bieži vīrieši ir jutušies brīvi raudāt manā priekšā, kas, balstoties uz sabiedrības sociālo spiedienu, daudziem šķistu ļoti nevīrišķīga rīcība. Taču, ja spēj tā atklāti un patiesi raudzīties uz jebkuru cilvēku, bez jebkādiem stereotipiem, tas palīdz cilvēkiem uzticēties tev emocionālā līmenī. Tieši šī iemesla dēļ arī daudzi no maniem draugiem jūtās komfortabli būt vienkārši draugu lokā, jo zina, ka būšu viņiem kāda nezūdošā vērtība – atbalsta plecs grūtā dzīves posmā un labs padomdevējs ķibelēs ar sievietēm! 😀 Respektīvi, labs draugs, neraugoties uz faktu, ka esam pretēja dzimuma.


Rezumējumam?  Attieksme pret draudzību starp vīriešiem un sievietēm rodas no mums pašiem, no tā, cik atvērti spējam raudzīties uz apkārtējo pasauli un nepavilkties līdzi sabiedrības radītajiem spiedienam. Jā, seksualizēšana var kļūt par problēmu, bet cilvēks nav dzīvnieciska būtne, kas vadās tikai pēc saviem instinktiem. Ko līdz mēs spējam raudzīties tālāk par stereotipiem, atklājam, ka apkārt mums ir daudz kā jauna no kā mācīties! 🙂

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *