Mediji nekļūs kvalitatīvāki, kamēr nepiekritīsi mainīt savus ieradumus

Kāda mana draudzene patiesībā ieteica uzrakstīt šo rakstu tā iemesla dēļ, ka pati, apciemojot drauga vecākus, atklausījās gan no puiša vecākiem, gan vecāku draugiem, cik bīstama ir Rīga un cik steidzami viņiem vajadzētu pārvākties. Rīgā taču viņus abus var kāds nogalināt, piekaut vai apzagt!  Kur radās mīts par bīstamo Rīgu? Degpunktā! Varbūt, kāds no jums pasmīkņās par to, ka tādus raidījumus tak nevar uztvert nopietni, taču ir neskaitāmi liela, gados vecāka (un ne tikai) sabiedrības daļa, kas aizvien tic, ka it viss, kas ir redzams medijos ir uzticības vērts.

Redziet, nekas, ko jums šajā dzīvē mācīs par cilvēku saskarsmi, mākslu, personāla vadību, medijiem un citām vairāk humanitārām zinātnēm neatklās jums jaunu Ameriku.  Jebkas no šo jomu mācībām ir savā ziņā pašsaprotams, ko zemapziņā esam jau nojautuši, bet neesam spējuši ietērpt vārdos, analizēt pēc noteiktas perspektīvas vai vienkārši par to nebijām aizdomājušies. Tas pats ir ar medijiem. Kas vienam ir pašsaprotams, otram nepieciešams dzirdēt, lai vairāk izprastu, šajā gadījumā – ka nevar ticēt it visam, ko redzam medijos.

Ir viena būtiska lieta, ko vajadzētu saprast- mediji ir bizness. Jebkurš medijs virzīsies pēc tā, kas sniedz vairāk naudas un lielāku auditoriju savukārt, jūs, kā patērētājs varat noteikt, kas ir šobrīd aktuālāks un pēc kā ir lielāks pieprasījums. Pirms pārmest Delfiem, Apollo, Tvnet un citiem interneta medijiem, ka tie jau tikai izklaides ziņas ražo un neko jēgpilnu nemaz nespēj uzrakstīt, jāatminās, ka tieši šie interneta portāli vislielākos ienākumus gūst no izklaides ziņām, jo tieši šīm ziņām ir vislielākais auditorijas pieprasījums.

Tas pats notiek Degpunktā vai Beztabu raidījumu variantā. Abu raidījumu mērķis ir vedot ažiotāžu, jo viņu auditorija to vēlas sagaidīt. Šiem raidījumiem nekad nebūs izdevīgi atgādināt vai izcelt labos notikumus, jo cilvēkiem nepatīk lasīt vai uzzināt par to, cik daudz personas ir ziedojušas un palīdzējuši citiem vai kā valsts amatpersonas ir strādājušas sabiedrības labā. Šādi raidījumi zina, ka vislielākā peļņa rodās balstoties uz cilvēku vājajām vietām – bailes, stereotipi, agresija.  Ir vieglāk izveidot ažiotāžu par krievu, kurš piekāvis latvieti vai otrādāk, nekā par to, kā kaimiņiene Anna gadu ziedojusi savu laiku, lai palīdzētu tuvējā pansionāta pensionāriem. Un ja manis apgalvotajam ir grūti noticēt vai piekrist, apdomājiet kāda veida ziņas izvēlaties patērēt ikdienā pats? Cik daudzas no tām ir skandāla ziņas, piemēram, par to kā Kristapu Porziņģi apsūdz izvarošanā, bankrotējošais Rīgas Satiksmes uzņēmums algojis falšus padomdevējus utt.? Cik daudz ziņas jūs patērējat par kaut ko pozitīvu, piemēram, par jauno zero waste kafejnīcu, par dzīvnieku tiesību aktīvistiem, aicinājumu iesaistīties akcijā par pozitīvām pārmaiņām klimata krīzes risināšanai, utt.?  Un cik daudz esat apmierinājis savu ziņkāri uzzināt par ko tad ir tāds tracis izcēlies starp Kiviču un Neidu?

Es varētu derēt, ka lielākā daļa no šī raksta lasītājiem atzītu, ka lielākoties patērē skandalozās un izklaides ziņas, paši nemaz neapzinoties, ka veido šo statistiku, kāpēc mediji beigu beigās nolemj šādām ziņām veltīt vislielāko uzmanību. Jo tieši šāda veida ziņām ir vislielākais patēriņš. Ja pēdējā laikā visas ziņas šķiet nomācoši negatīvas – visi mirst, visus tik apzog, politiķi neko nedara utt., tad zini, ka tā nav reprezentācija tam, kā šī valsts izskatās vai cik labi tajā ir dzīvot. Tas ir viens liels bizness, kas cenšas šo auditorijas un naudas plūsmu noturēt kā vien prot.

Ja vēlies kvalitatīvu žurnālistiku, tad vienīgais, ko spēju ieteikt, ir vai nu finansēt šādu žurnālistiku ar ziedojumiem, kā Re:Baltica variantā, vai arī uzmanīgāk pievērst uzmanību tam, ko ikdienā izvēlies patērēt!  Maini savus ieradumus un, iespējams, pasaule mainīsies līdz ar tevi!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *