Kad vārds “Kristietis” kļūst par sērgas apzīmējumu

Jau pagājušajā gadā man nācās iepazīt kristietību visai negatīvos toņos un laika gaitā esmu saskatījusi tikai plašāku perspektīvu tajā, kas man nepatīk šīs reliģijas sludinātājos. Pirms sāku skaidrot, kāpēc esmu izvēlējusies šādu virsrakstu, atgādināšu, ka šo rakstu no blogera perspektīvas, tāpēc no subjektīvisma šajā rakstā būs grūti izvairīties.

Sākumā es gribētu izcelt Re:Baltica rakstu,  kurš vēsta par to kā kristieši aktīvi sasparojās, lai savāktu 10 000 balsis un izvirzītu referendumu PRET Stambulas Konvenciju. Tiem kuri nezina – Stambulas Konvencija paredz novērst un apkarot vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Līdzšinējie likumi ir nepilnīgi un procesi ir ļoti gari. Ar līdzšinējajiem likumiem var notikt tik absurdi procesi, kad izsaki sūdzību par vardarbību ģimenē, tiesas process ir garš, citas vietas kur patverties tev nav un līdz ar to esi pakļauts vēl lielākām briesmām. Loģiski rodas jautājums, kāpēc kristieši ir pret ko tādu, kas nesīs tikai pienesumu lielākai sabiedrības daļai?  Visa lielā atbilde ir tajā, ka konvencijas dokumentā, dažu kristiešu prāt,  nav pareizi definētas sievietes un vīrieša lomas….

Jēziņ! Šajā mirklī gribētos veltīt pāris rupjus vārdus, taču centīšos mierīgi paskaidrot KĀ Stambulas Konvencija varētu palīdzēt atrisināt iepriekšminētās problēmas.  Kā jau minēju, upurim varētu nebūtu vietas, kur patverties. Šāda konvencijas ratificēšana  ne tikai rosinātu to, ka valstij šādos gadījumos būtu jānodrošina krīzes centri vai sociālā palīdzība, bet arī skolās bērnus izglītotu par šīm problēmām un viņu tiesībām, strādātu pie tā, lai mūsu valstī nodrošinātu drošāku un laimīgāku vidi tās iedzīvotājiem.

Un ja aizvien nešķiet, ka Latvijā tā ir gana aktuāla problēma, iepazīstināšu ar 2014. gada datiem:

  • Vairāk nekā 100 bērni cieta no vecāku vai audžuvecāku
    vardarbības.
  • No noslepkavotajiem 12 bērniem, 6 noslepkavoja viņu tuvinieki.
  • No 129 bērniem, kas cieta no seksuālas vardarbības, 31 bērns
    cietis no tuviniekiem.
  • Uz izsaukumiem par ģimenes konfliktiem policija brauca 7000
    reižu.
  • Vismaz 5 sievietes nogalināja dzīvesbiedri.
  • Apmērām 100 sievietēm dzīvesbiedri nodarīja dažāda smaguma
    miesas bojājumus
  • Vismaz 50 sievietes cietušas no seksuālas vardarbības.
  • Ir noslepkavots 1 vīrs, apm. 30 vīriem/ partneriem nodarīti
    dažāda smaguma miesas bojājumi.

Ar pēdējo punktu atgādinu, ka Stambulas Konvencija iestājas arī pret vardarbību, kas veikta pret vīrieti ne tikai sievietēm, tāpēc nav iemesla šo Konvenciju saukt par feministu murgiem.

Kristiešus visvairāk uztrauc, ka šādas konvencijas ratificēšana nozīmē arī viendzimuma laulību legalizēšanu (Kas nav taisnība, bet tāpat būtu vēlams), skolās mācītu par sieviešu un vīriešu līdztiesībām un, ka konvencijā kā vardarbības iemesli ir norādīta kultūra un tradīcijas…. Vai jebkas no iepriekšminētajiem argumentiem ir būtiskāks par palīdzēšanu sievietēm un ģimenēm, kas cieš no vardarbības? Sauciet mani par muļķi, bet es to nesaskatu.

Pēdējā gadā man visai bieži ir sanācis saskarties ar kristiešiem un negatīvā attieksme pret Stambulas Konvenciju nav vienīgā lieta, kura mani izbrīnīja.  Parunāsim par to,  no kā kristieši baidās visvairāk pieņemot šo konvenciju – viendzimuma laulības.

Līdz šim man ir sanācis šo tematu pārrunāt ar cilvēkiem, kuri sevi kaismīgi izceļ kā kristiešu un nebaidās teikt, ka viņi ir lieliski cilvēki, jo ir ticīgi. Kolīdz mēs aizskaram tematu par homoseksualitāti man jāatduras pret faktu, ka šie kristieši uzskata, ka homoseksuāļi ir slimi cilvēki, kuri  netaisni tiek pieņemti sabiedrībā.  Pamatojums tam visam ir tāds, ka  cilvēkiem pēc bībeles teiktā ir jārada pēcnācējus un homoseksuāļi to nevar. Gribu norādīt, ka mūsdienās, lai radītu bērnus nav jāstājas fiziskā kontaktā ar pretējo dzimumu, pastāv surogātmātes, spermas bankas un lieliskā gadījumā -adopcija.

Vai bērns uzaugot homoseksuāļu ģimenē kļūs par homoseksuāli? Nē! Zinātniski pierādīts fakts ir tas, ka homoseksuālisms ir gēnos, cilvēki piedzimst par geju nevis par tādu kļūst, ja tevi seksuāli uzrunā sieviete tu nevari sevi piespiest izjust seksuālu baudu ar vīrieti. Ko kristieši nekad negribēs atzīt – vēsturiski homoseksuālisms bija ļoti izplatīts klosteros. Tīri saprātīgi tajos mirkļos, kad klosterus sadala dzimumos un cilvēkus nomoka seksuālas tieksmes, nekas neatliek kā stāties fiziskā kontaktā ar sava dzimuma pārstāvi. Kad tas kļūst jau par izplatītu problēmu, baznīca kategoriski sāk iestāties pret to, lai iznīdētu ļaunuma sakni savas pašas reliģijas iekšienē.

Turklāt homoseksuālisms nav nekas tāds, kas būtu radies tikai nesen. Jau 15 .gs. pasaule iepazinās ar sengrieķu dzejnieci Sapfo, kuras dzejā ir jaušami homoseksuāli motīvi un tā kā šī dzejniece bija no Lesbas salas, no tās arī radās vārds lezbiete. Pirms iedziļināties kādas personas seksuālajā orientācijā, būtu vērtīgi atcerēties, ka jebkuram cilvēkam neatkarīgi no rases, reliģijas vai orientācijas ir dabiska vēlme būt pieņemtam un justies ērti savā ādā. Pirms negatīvi noskaņoties pret homoseksuāļiem, ieteiktu izmantot vietni Youtube un noskatīties pāris video, kuros homoseksuāļi publisko savu orientāciju. Šajos video ir kopīgas iezīmes – viņi raud un pārdzīvo. Šie cilvēki baidās no reakcijas, kas tiem tiks adresēta, viņu acīs vari nolasīt tās ilgās mokas, kad viņi ir centušies sevi pārliecināt par pretējo, ienīduši sevi par to, ka viņi ir citādāki. Taču viņi visi alkst justies ērti pašiem savā ādā.

Homoseksuāļi ir cilvēki, kuriem vairāk par visu ir vajadzīgs apkārtējo atbalsts nebaidīties un neienīst sevi.  Pirms aizmiglot savas acis ar vienu taisnību – reliģiju, būtu vērts aizdomāties par terminu kā “cilvēcība” un “labs”. Lai rīkotos labi un cilvēcīgi, mums nereti nākas atteikties no tā, kā mēs paši ticam, piemēram, mirkļos, kad esam gatavi sadzīvot, ka visiem var būt dažādi viedokļi. Visiem ir tiesības izteikties un domāt pa savam, bet uzspiest savu taisnību būtu visai muļķīgi.

Jāatzīst, ka tas ir tas, ko šobrīd uzspiež baznīcas homoseksuāļiem, ka viņu attiecības nav ētiskas un reliģiskas. Ar to es negribu teikt, ka baznīcām tas būtu jāpieļauj un jāielaiž savā dievnamā, tā vietā ņemiet piemēru no Lielbritānijas. Lielbritānijā legalizēja viendzimuma laulības, taču laulāties homoseksuāļi drīkst tikai draudzēs, kuras ir izvēlējušās citādāku sludināšanas veidu, vai dzimtsarakstu nodaļās, legalizēto likumu neuzspiež baznīcām un uz to arī mēs varētu virzīties, lai radītu šo vienlīdzību un neapspiestu reliģijas.

Jāatminas, ka vēsturiski baznīcas (visaktīvāk ASV)  bija pret dažādu rasu attiecībām, sakot, ka šiem pāriem dzims kroplīgi bērni. Vai pēdējie 10 gadi nav pierādījuši mums pretējo? Reizēm ir jāprot atkāpties no sava ego un jāmācas izjust empātiju pret apkārtējiem cilvēkiem.

Vēlos pieminēt, ka pati neesmu nekādā veidā saistīta ar homoseksuālismu vai vardarbību ğimenē, pati esmu kristīta un šis ir tikai mans viedoklis esošajā situācijā. Atgādinu, ka tekstā esmu izcēlusi tikai atsevišķus gadījumus nevis apspriežu pilnīgi visu kristiešu reprezentāciju.

 

Featured photo: jw.org

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *