Kritiskās domāšanas ietekme uz privāto dzīvi


Kritiska domāšana ir viena no prasmēm, kas cilvēkam ir vajadzīga, lai veidotu veiksmīgu karjeru un sasniegumus jebkurā jomā. Arī darba devēji aizvien biežāk pieprasa no saviem padotajiem prasmi analizēt un kritiski raudzīties uz dažādām situācijām. Laikmetā, kad mūsu informācijas vidi pārpludina maldu ziņas, populāri viedokļi bez pamatojamiem un citas lietas, kas vairumā turpina maldināt cilvēkus, ir svarīgi spēt kritiski raudzīties uz šo informācijas plūsmu un pieņemt pareizos lēmumus.

“ASV darba meklēšanas portāls Indeed.com secinājis, ka kopš 2009. gada darba sludinājumos prasība būt kritiski domājošam ir dubultojusies,” raksta Forbes žurnāls.

2016. gads mums ir pierādījis, ka kritiskā domāšana aizvien ir populāra problēma. Jāpiemin pagājušā gada “Brexit” referenduma un ASV prezidenta vēlēšanu rezultāti. Pēc referenduma balsojuma par Anglijas Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības, pasauli pāršalca ne tikai Anglijas jauniešu sašutumu pilnie videoklipi, ka viņu nākotne negatīvā aspektā tiek ietekmēta šī referenduma balsojuma dēļ, bet arī pieaugušu cilvēku sašutums, ka viņi nav izpratuši referenduma nozīmi. Daži no vēlētājiem atzina, ka esot prātojuši, ka tas aizliegšot svešzemniekiem dzīvot Anglijā, nevis likšot Anglijai izstāties no Eiropas Savienības. Savukārt Trampa vēlētāji kaismīgi tic populāriem viedokļiem, kuri nebalstās uz jebkādiem faktiem, kā rezultātā viņi tic, ka šis kandidāts atrisinās viņu problēmas, taču jau pēc ievēlēšanas Tramps ir vairākus solījumus ņēmis atpakaļ. Liela daļa no vēlētājiem noticēja maldu ziņām par Hilariju Klintoni, ka tieši šī kandidāte esot noslepkavojusi FIB aģentu, kurš izmeklēja viņas e-pastu lietu u.c. lietām ar kurām prasmīgi tika manipulēts, lai mainītu vēlētāju viedokli.

Šis politiskais aspekts ir tikai viens no piemēriem, kā kritiskā domāšana var ietekmēt cilvēku dzīves. Tiek uzskatīts, ka dažas valdības, nevēlas mainīt izglītības sistēmu un mācīt cilvēkiem kritisku domāšanu, lai tos būtu vieglāk pakļaut, bet, lūk, šie divi piemēri pierāda, ka tas var atspēlēties pret pašu valdību.

Spēja kritiski domāt var pasargāt mūs no maldu ziņām un manipulācijām, ko mums var uzspiest kā valdība, tā arī tuvi cilvēki. Kritiska domāšana turklāt norāda arī uz cilvēka inteliģenci un prāta spējām, šī prasme tiek augstu vērtēta biznesa jomā, kuras vide ir nepārtraukti mainīga un lielā mērā atkarīga no medijiem, neslavām u.c. faktoriem, kuri var ietekmēt biznesa izaugsmi. Ar kritisko domāšanu apveltītam cilvēkam ir priekšrocības gan karjeras izaugsmē, gan privātajā dzīvē.

Photo credit: CNN Money

Kā attīstīt kritisko domāšanu? 

  1. Esi atvērts un zinātkārs – Spēja uzklausīt jebkuru viedokli ir nozīmīga kritiskai domāšanai. Ir svarīgi, lai cilvēks sevi nepārtraukti attīstītu ar jaunu informāciju, faktiem un argumentiem. Ja cilvēks sarunas laikā ir kā ķieģeļa siena, tas norāda, ka šī persona  ir visai aprobežota un nevēlas mainīt savu viedokli, kas balstās uz noteiktiem faktiem un argumentiem. Šī persona nevirzās uz jebkādu attīstību, taču tas nav piemērots veids, kā raudzīties uz lietām, ja vēlies attīstīt spēju kritiski domāt. Ar kritisko domāšanu apveltītam cilvēkam ir jābūt atvērtam pret jauniem argumentiem un faktiem, viņam ir jābūt zinātkāram pēc jaunas informācijas, lai bagātinātu savu viedokli
  2. Nesteidzies veikt spriedumus –  Ja tavā rīcībā nav visa vajadzīgā informācija, nebaidies teikt, ka nezini atbildi vai neesi spējīgs paust savu viedokli. No tā nav ko kautrēties, balsti savus spriedumus tikai uz konkrētu informāciju, faktiem un argumentiem.
  3. Neuzķeries uz nepamatotiem spriedumiem –  Ar skepsi raugies uz jebkuru informāciju. Nereti ar cilvēkiem manipulē, sniedzot nepilnīgu informāciju, piemēram, viltus dilemmas, kurās tiek piedāvāti divi rīcību plāni, kaut šajā situācijā var rīkoties vēl visdažādākajos veidos. Šādu manipulācijas veidu visbiežāk izmanto politiķi un uzņēmumi, kuri publiski risina “krīzes” situāciju, it īpaši, ja tas notiek starp uzņēmuma pārstāvi un neapmierinātu klientu.
  4. Neļauj emocijām ietekmēt tavus spriedumus –  Visbiežākā kļūda ir ļaut emocijām ņemt virsroku pār veselo saprātu. Neļauj dusmām, žēlumam vai bailēm noteikt tavu viedokli kādā jomā. Pat, ja situācija tiek pasniegta emocionāli, ar mērķi rosināt lasītājos kādas noteiktas sajūtas, centies visu uztvert ar vēsu prātu un saskatīt tikai notikuma faktus un argumentāciju.
  5. Automātiski nepieņem autoritātes viedokli –  Cilvēki tendenciozi aizvien seko autoritātes viedoklim kā tādam dieva vārdam, bet arī autoritātes var kļūdīties. Piemēram, Vaira Vīķe-Freiberga  intervijā LNT 900 sekundes atsaucās uz maldu ziņu par kādiem, it kā, Trampa izteicieniem par Republikāņu vēlētājiem.

 

Neļaujies manipulācijām un mācies domāt kritiski!

 

Featured image credit: Global Digital Citizen Foundation

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *