Viltus ziņu straujā izplatība Latvijā

Photo credit: The Huffington Post

 

Latviešiem tendenciozi patīk skandināt, kas mūsu valstī ir labāks nekā citām nācijām vai ideālajā variantā –  kas ir tikai mums un nav nevienam citam. Šoreiz nestāstīšu ne par kultūru, ne arī tradīcijām, cik daudz par mūsu pašu vietējo žurnālistiku. Jo šķietami vēl tikai nesen visās malās medijus pāršalca ziņas par Krievijas žurnālistu uzpirkšanu, viltus ziņu izplatību un brīdinājumus neuzticēties avotiem, kuri nāk no Krievijas. Bet pēdējo laiku novērojumi liek domāt, ka šādus pašus brīdinājumus drīz vien varēsim attiecināt uz mūsu pašu, Latvijas mediju vidi.

 

Viltus ziņas ir raksti, kas ar noteiktu mērķi, visbiežāk, lai speciāli maldinātu lasītāju, tiek sniegti auditorijai. Kaut arī šķiet, ka šādi raksti ir visai nekaitīgi un noteiktas personas viedoklis nespēj ietekmēt sabiedrības uzskatus, tomēr praksē pierādās pretējais. Cilvēki mūsdienās ir pieraduši informāciju saņemt vairumā ik dienas, taču nepiepūl savu prātu, lai iegūto informāciju apstrādātu un analizētu.

Ko līdz lasītāju priekšā nonāk kāda ziņa, kas šķiet loģiska, saistoša un saprotama, cilvēks viegli notic tās saturam un var mainīt savu viedokli vai nostāju. Savukārt viltus ziņas, kuras iegūst plašu auditorijas uzmanību, sabiedrību un valsti var ietekmēt pat politiskā līmenī. Šādu ziņu izplatībai ir 3 veidu pirmavoti un to mērķi:

 

Photo credit: Loonie Politics

 Interneta troļļu  viltus ziņu izplatīšanas mērķis nereti ir, lai sniegtu savu politisko pārliecību plašākai sabiedrībai jeb mainītu viņu viedokli par kādu politisko partiju . Šie cilvēki ir profesionāli informatīvās vides darbinieki, viņi izmanto sabiedrības aktualitātes, izdomā stāstus un faktus, kā rezultātā cilvēks par noteiktu situāciju gūst maldus priekšstatus un aplamu pārliecību. Visspilgtākā troļļu darbība, pēdējos gados, norisinājās Krimas aneksijas laikā, kad interneta troļļi attaisnoja ikvienu Krievijas darbību, rosinot lasītājos pārliecību, ka Krievijai nav jebkādas saistības ar aneksijas laikā notiekošo. Kā arī noliedza Krievijas atbildību Malaizijas lidmašīnas MH17 notriekšanā. Taču interneta troļļi var darboties arī komentāru sadaļā, kā arī viņu mērķis var nebūt tikai politisku ideju vadīts, bet arī biznesa interešu ietekmēts. Piemēram, iznīdēt esošo konkurenci noteiktam uzņēmumam.

 

 

Latvijas mediju vidē visizteiktākie interneta troļļu portāli ir vip-klubs.lv un nozagts.com, kuri nereti raksta pilnīgi aplamas un izdomātas ziņas un kuras visai bieži sniedz neglaimojošu un nepatiesu informāciju par Latvijas politiku. Piemēram, pētot portāla vip-klubs.lv saturu ir neskaitāmi daudz izdomāti dati par izbraucējiem no valsts, brīdinājumi par jauniem un absurdiem likuma grozījumiem, kuri patiesībā pat netiek Saeimā šobrīd apspriesti. Šādu portālu mērķi lielā mērā  sakrīt arī ar nākamā viltus ziņu pirmavota mērķiem.

Viltus tiešsaistes mediji. Šie ir portāli, kuri vizuāli izskatās kā īsti mediji, jo to dizains līdzinās mums jau tik atpazīstamiem mediju portāliem, kā delfi.lv, lsm.lv, leta.lv utt. Tieši tāpēc cilvēki,ieraugot šādus portālus, aizvien biežāk notic to saturam, jo jauc tos ar uzticamiem medijiem. Jau pieminētais vip-klubs.lv un nozagts.com, vai tomajoki.focus.lv publicētais materiāls vizuāli izskatās pēc žurnālistu veidota teksta, ja neskaita sīkas nianses, kas šos rakstus tomēr atšķir no profesionāļu veidotiem rakstiem.

Viltus tiešsaistes mediju mērķis ir piesaistīt lielāku auditoriju un pelnīt uz klikšķiem. Šādu portālu biznesa ideja ir visai veiksmīga un noturīga, jo reklāmdevējiem neinteresē, cik patiesu informāciju izplata viņu klients, viņus interesē reklāmas sasniedzamība jeb lielāks auditorijas skaits, kas šo reklāmu apskatīs un pamanīs. Savukārt  raidījums LNT TOP 10 ziņo, ka tomajoki esot pat 5. visapmeklētākais tiešsaistes medijs. Šādi viltus mediji publicē skandalozas, maldinošas ziņas, lai piesaistītu cilvēku uzmanību.

Lai atpazītu un neuzķertos uz viltus tiešsaistes mediju publicētajām ziņām, ir  jāņem vērā, ka šie portāli pārsvarā publicē rakstus ar virsrakstiem, kuri mūs ieintriģē rakstu apskatīt, bet nepaskaidro šī  raksta saturu un mērķi. Piemēram, “Viņa desmit gadus slēpās pagrabā un tu neticēsi, kas notika pēc tam!”, kā arī sava subjektīvā viedokļa iekļaušana virsrakstā- “Valdībai atkal tiek paaugstinātas algas! Tas nav normāli!”. Nereti arī šo viltus mediju bildes neatbilst raksta saturam, vai tās tiek speciāli izķēmotas ar tekstiem uz tām.

Photo credit: CrowdSource Africa

Jāatminas, ka profesionālā žurnālistikā, žurnālista mērķis ir sniegt objektīvu informāciju lasītājam, informēt savu auditoriju par notiekošo un iepazīstināt viņus ar reāliem faktiem vai ekspertu viedokļiem. Ja raksts balstās uz autora subjektīvo viedokli, tas neatsaucas uz kādu iesaistīto pušu personas sniegto informāciju vai viedokli, nebalstās uz reāliem faktiem, tad ziņa, visticamāk, ir nepatiesa.

Partizānu mediju darbība. Šie ir politiski ietekmēti informācijas sniedzēji un atšķirībā no interneta troļļiem, var būt pat mediji un avoti, kuriem mēs uzticamies. Šie mediji parasti tendenciozi sliecās tikai uz vienu pusi, viņiem vienmēr Aivars Lembergs, Nils Ušakovs būs labie, bet, savukārt, par kādu citu tikpat pamanāmu politiķi būs tikai negatīvi noskaņotas ziņas.

Šādu mediju darbības uzplaukums, parasti, visaktuālākais ir tieši pirms Saeimas vēlēšanām un nereti pat pazīstami un mums uzticami mediji publicē slēptās reklāmas. (Slēptās reklāmas ir apmaksātas ziņas, kuras vizuāli izskatās, kā parasti žurnālistu veidoti raksti, bet to patiesais mērķis ir sniegt tikai noteiktu viedokli par kādu partiju un/vai politiķi).

Piemēram, nesenie skandāli par slēptajām reklāmām.

LTV atsakās no raidījuma “Zebra”

Par simtiem tūkstošu eiro mediji spodrina Rīgas domes tēlu

Lai mazinātu šādu viltus ziņu izplatību, mums, kā auditorijai un mediju patērētājiem, ir pašiem jāiegulda laiks un piepūle, lai dienā iegūto informāciju apstrādātu un faktus pārbaudītu.

Šeit būs pāris mani ieteikumi, kā sevi pasargāt no maldus ziņām:

  • Vienmēr pārbaudi ziņas avotu ( vai avots ir uzticams, vai šis avots sniedz reālus faktus, atsaucas uz citu ekspertu viedokli un teikto).
  • Ja esi ieinteresēts politikā, papildus ziņām seko arī saeima.lv sniegtajai informācijai. Mājaslapā tiek publicēta visa aktuālā informācija, tai skaitā arī budžeta plānojums utt.
  • Nepārpublicē, “nešēro” viltus tiešsaistes mediju sniegtās ziņas.
  • Informāciju iegūsti no vairākiem medijiem un ziņas salīdzini.
  • ESI KRITISKS PRET JEBKURU IEGŪTO INFORMĀCIJU.

 

Featured photo credit: The Huffington Post

 

 

 

2 Comments on “Viltus ziņu straujā izplatība Latvijā”

  1. Liela daļa sabiedrības lieto medijus, lai apstiprinātu sevi mītošos pieņemumus (politiķi zagļi, bēgļi noziedznieki utt.) nevis lai iegūtu informaciju un mainītu savus uzskatus, tieši uz šiem cilvēkiem kapitalizējas šie portāli, pat gūstot peļņu un uzticību no publikas.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *